Stāstījums Par Deportēto Dzīvi Sibīrijā.

Stāstījums par deportēto dzīvi sibīrijā.

Ir pieņemts skaitīt divas tālākas deportācijas no Latvijas Republikas teritorijas: 1941. un 1949. gadā.

Ievērojama daļa no šīs atsauces plūsmas tika virzīta uz Krasnojarskas apgabalu(austrum Sibiriju). Pēc etniskā sastāva trimdinieku vidū dominēja latvieši, bet daudzi bija arī baltkrievi un poļi no Latgales, kā arī krievi no Latvijas austrumu novadiem. Izsūtīto vidū bija arī ebreji.

Deportētie no Latgales (Latvijas dienvidaustrumu daļa) nokļuva austrumos, Ņižņeingas un Abanas apgabalos, no kurienes gandrīz visi 1942. gada vasarā tika padzīti uz Igarku. Daudzi deportētie no Latvijas rietumu daļas tika padzīti trimdā apgabalos uz ziemeļiem no Ačinskas.

Daudzi Latvijas pilsoņi, šajā straumē padzīti, atradās trimdā sovhozā im. Molokovs, Jarcevskas rajonos. Citi iekļuva Turukhanskas un Igarskas apgabalu ciematos.